Krūmmelleņu dārzs Auces upes krastā
Laikapstākļi šobrīd
-0.4° C
0 mm/h
22.jūnijs, 2023

Krūmmelleņu izcelsmes vēsture

Mellenes no savvaļas ogām kļuvušas par kultūru, kas tiek audzētas gandrīz katrā dārzā. Nu jau arī Latvijā gandrīz katrā mazdārziņā ir pa krūmmelleņu krūmam un ir vairāki dārzi, kas mellenes audzē lielākos apjomos. 


Krūmmelleņu pirmsākumi meklējami Ziemeļamerikā. Izpētīts, ka tās radušās pirms vairāk nekā trīspadsmit tūkstošiem gadu un daudzu gadsimtu garumā mellenes ir bijušas būtiska Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju uztura un kultūras sastāvdaļa. Indiāņu ciltis mellenes lietoja uzturā, izmantoja tās kā medikamentu, kā arī kā dabisku krāsvielu. Mellenes auga arī Eiropas mežos, tomēr par šo brīnumaino ogu dzimteni tiek uzskatīta Ziemeļamerika. Melleņu komerciālā audzēšana ASV aizsākusies 20. gadsimta sākumā, lai gan melleņu izpēte un mēģinājumi tās ieaudzēt dārzos sākās jau 16. gadsimtā, uzreiz pēc tam, kad kolonizatori no Eiropas ieradās Amerikā. Krūmmelleņu komerciālās audzēšanas pionieri ir Elizabete Vaita (Elisabeth White) un Frederiks Kovils (Frederic Coville). Elizabete Vaita, lauksaimniece no ASV Ņūdžersijas štata saprata krūmmelleņu komerciālo potenciālu un padomu, kā tās ieaudzēt savos laukos, jautāja ASV 
Zemkopības departamenta botāniķim Frederika Kovilam, kurš bija uzrakstījis darbu “Eksperimenti ar mellenēm” (Experiments in Blueberries). Viņu sadarbība noveda pie pirmās krūmmelleņu šķirnes izveides un tās uzreiz guva milzīgu popularitāti visā Amerikā un pēc tam visā pasaulē. Tiek uzskatīts, ka šobrīd pasaulē ir vismaz 150 krūmmelleņu šķirņu, starp tām apmēram 30 ir sastopamas visbiežāk.

20. gadsimta 30. gados krūmmellenes pirmo reizi tika ievestas Eiropā. Sākotnēji likās, ka Eiropas klimats nav tik piemērots krūmmelleņu audzēšanai kā apstākļi Ziemeļamerikā, tomēr pētnieki un lauksaimnieki nepadevās un izveidoja krūmmelleņu šķirnes, kas labi pielāgojas Eiropas klimatiskajiem apstākļiem dažādos Eiropas reģionos. Šobrīd Polija, Vācija, Nīderlande un Spānija ir starp lielākajām krūmmelleņu ražotājām Eiropā. Tomēr mellenes tiek audzētas gandrīz visās Eiropas valstīs un kopš deviņdesmitajiem gadiem arī Latvijā. Krūmmelleņu audzēšanas attīstībā liela loma ir pētījumiem un tehnoloģijām. Zemes analīze, laistīšanas sistēmas, kaitēkļu kontroles metodes, efektīvas kopšanas un ogu novākšanas tehnoloģijas ir būtiski uzlabojušas melleņu stādu produktivitāti un kvalitāti. Turklāt ģenētiskie pētījumi noveduši pie jaunu krūmmelleņu šķirņu izveides, kas ļauj variēt ar melleņu garšu, izmēru un stiprināt to izturību pret dažādām slimībām. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai un ekoloģiskai lauksamniecībai. Daudzi krūmmelleņu audzētāji ir ieviesuši bioloģiskās audzēšanas praksi, kas nozīmē, ka netiek izmantoti sintētiski pesticīdi un mēslošanas līdzekļi, koncentrējoties uz dabiskām kaitēkļu kontroles metodēm, augsnes un augu veselību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šāda pāreja uz ilgtspējīgām lauksaimniecības metodēm nodrošina krūmmelleņu ilgtspējīgu ražošanu, vienlaikus veicinot vides aizsardzību. Lielākā daļa audzētāju izmanto integrēto audzēšanas metodi, kas nozīmē tiek nodrošinātas pēc iespējas dabiskākas kaitīgo organismu ierobežošanas metodes un pēc iespējas samazināta jebkādu ķīmisku līdzekļu izmantošana audzēšanas procesā.  
Tā kā mellenes tiek audzētas visā pasaulē, tās veikalu plauktos pieejamas visa gada garumā. Arī Latvijā ziemas mēnešos varam mieloties ar Dienvidamerikas dārzos audzētām mellenēm.  Spānijas krūmmellenes veikalos nonāk jau aprīlī. Latvijā audzētās mellenes pieejamas no jūlija vidus līdz oktobrim, kad ražo vēlās krūmmelleņu šķirnes. Mellenes ir viens no veselīgākajiem pārtikas produktiem, ogu popularitāte pieaug kopā ar patērētāju pieprasījumu, kas savukārt visā pasaulē veicina to ražošanu gan milzīgās lielsaimniecībās, kur krūmmelleņu stādi plešas simtos hektāru, apgādājot lielveikalu ķēdes, gan salīdzinoši mazos dārzos, kuros tuvākās apkaimes iedzīvotājiem tiek piedāvāta pašlasīšana un izaudzētais tiek pārdots turpat pie lauka vai lauku labumu tirgos. Arī Latvijā ļoti populāra ir pašlasīšana, kas tiek piedāvāta arī Sudraboga krūmmelleņu dārzā Penkulē.